Savvaļa

Putni

Atlantijas lunis

Fratercula arctica

Atlantijas lunis profilā: oranžs, dzeltens un zilpelēks knābis un balta seja.

Atlantijas lunis profilā: oranžs, dzeltens un zilpelēks knābis un balta seja.

Foto: Andreas Trepte, caur Vikikrātuvi, licence Creative Commons Atsauce, tādi paši noteikumi 2.5. Faila lapa: https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Atlantic_Puffin_Fratercula_arctica.jpg

Putni Ievainojams

Kas tas ir

Atlantijas lunis (Fratercula arctica) ir jūras putns, kas dzīvo aukstākos Atlantijas okeāna ziemeļu ūdeņos, ar spārnu platumu no 47 līdz 63 cm. Tā latīniskais nosaukums nozīmē „ziemeļu mazais brālis”. Tas ligzdo uz zālainām stāvu jūras klinšu nogāzēm, alās, kas izraktas zemē vai starp akmeņiem, un dēj vienu olu. Medījot lunis var palikt zem ūdens līdz vienai minūtei un nirt līdz 40 m dziļumam. Vienā niršanas reizē tas var turēt knābī vairākas mazas zivis, un vidējais loms vienā lidojumā ir apmēram 10 zivis.

Izplatība

Luņi ligzdo galvenokārt Eiropā: Bretaņas piekrastē Francijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Islandē, Grenlandē, Norvēģijā, Fēru salās un Krievijas ziemeļos. Islandē mīt aptuveni 60 procenti populācijas. Prom no kolonijām tie no augusta līdz agram pavasarim uzturas atklātā okeānā tālu no krasta, un daži aizlido uz dienvidiem līdz pat Vidusjūrai. Tie medī 100 km vai vairāk no ligzdošanas vietas, bet, barojot cāļus, parasti tuvāk.

Kas notika

Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju partnerība norāda pasaules skaitu no 7,4 līdz 8,24 milj. pieaugušo īpatņu un raksturo to kā samazinošos. Eiropā to skaits pēc aplēsēm pēdējos 50 gados samazinājies par 68 procentiem. Galvenie draudi ir klimata pārmaiņas, pārmērīga zveja, jūru piesārņojums un naftas noplūdes, invazīvi plēsēji, jūras enerģētikas objektu būve, nejauša nozveja zvejas rīkos un medības barībai. Sugas vadlīnijās klimata pārmaiņas nosauktas par galveno spiedienu uz populāciju, kuru jau novājina pārmērīga barības zivju izmantošana: smilšu zuša, brētliņu, siļķu un moivu.

Pašreizējais stāvoklis

Starptautiskā dabas aizsardzības savienība Atlantijas luni uzskata par ievainojamu sugu pasaulē un par apdraudētu sugu Eiropā. Skaits joprojām samazinās.

Cilvēka loma

Vadlīnijas, kas sagatavotas Afrikas-Eirāzijas gājīgo ūdensputnu aizsardzības nolīgumam, iesaka zveju vadīt tā, lai putniem paliktu pietiekami daudz barības, aizsargāt barības zivju dzīvotnes, piemēram, smilšu sēkļus, un izveidot jaunus jūras aizsargājamos apgabalus, arī starptautiskos ūdeņos. Tās arī iesaka turpināt invazīvo plēsēju izskaušanu no ligzdošanas kolonijām, kur tas iespējams, un skaitīt kolonijas un krastā izskalotos putnus, lai sekotu pieaugušo izdzīvošanai.

Avoti