Bagātināšanas stādījumi
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) apraksta bagātināšanas stādījumus kā audzētavā izaudzētu stādu vai meža sējeņu, tas ir, no meža zemsedzes ņemtu jaunu koku, pārstādīšanu dabiskās meža lauces, ciršanas radītās lauces vai šim nolūkam izcirstās joslās un līnijās.
Balto kalnu apaču cilts meža nozares darbinieks ar rokas darbarīku Arizonā stāda dzeltenās priedes stādu.
Foto: Beverlija Mozlija (Beverly Moseley), ASV Lauksaimniecības departamenta Dabas resursu aizsardzības dienests, sabiedriskais īpašums, ar Wikimedia Commons starpniecību.
Kas tas ir
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) apraksta bagātināšanas stādījumus kā audzētavā izaudzētu stādu vai meža sējeņu, tas ir, no meža zemsedzes ņemtu jaunu koku, pārstādīšanu dabiskās meža lauces, ciršanas radītās lauces vai šim nolūkam izcirstās joslās un līnijās. Tie var būt piemēroti, ja vēlamo sugu dabiskā atjaunošanās ir nepietiekama vai nevienmērīga, kā arī lai atbalstītu atsevišķas, parasti vērtīgas sugas, kas paša spēkiem slikti atjaunojas. Divi visbiežākie varianti ir stādīšana līnijās un stādīšana lauces. Izvēle galvenokārt atkarīga no audzes stāvokļa, bet stādīšanu lauces parasti iesaka pārmērīgi izcirstos mežos, kur stādīšanas līnijas grūtāk atvērt un uzturēt.
Kāpēc tas ir svarīgi
FAO norāda, ka bagātināšanas stādījumus bieži izmantojuši izcirstu pirmatnējo mežu atjaunošanai un sekundāro mežu koksnes krājuma un saimnieciskās vērtības palielināšanai. Degradēti pirmatnējie meži daudzās valstīs kļūst par dominējošo meža tipu, un no tiem arvien biežāk prasa pildīt pirmatnējo mežu ražošanas un vides funkcijas.
Kā to lasīt
FAO uzskaita, kas vajadzīgs panākumiem: pietiekama gaisma, pienācīga uzraudzība un turpmāka kopšana, galvenokārt lai regulētu apgaismojumu un mazinātu citu augu konkurenci. Stādu stāvoklis stādīšanas brīdī ir svarīgs faktors, un FAO uzskata par izšķirošu izmantot kvalitatīvu stādmateriālu. Piemērotas sugas, visticamāk, dod vērtīgu koksni, ātri aug, regulāri zied un ražo augļus, iztur plašu apstākļu diapazonu un mitruma trūkumu un nav pakļautas nopietniem kaitēkļiem. FAO piemērs no Malaizijas rāda metožu dažādību. Sabahā izmēģinājuma bagātināšanas stādījumi aptvēra 10 000 hektāru izcirsta meža: sāka ar kokiem, kas stādīti ik pēc 3 metriem rindās 10 metru attālumā cita no citas, katru rindu izcirta kā 2 metrus platu joslu, un ravēšana var turpināties līdz sešiem gadiem pēc stādīšanas. Malaizijas pussalā, kur palicis vairāk lielu vainaga koku un ēna palēnina stādu augšanu, izmēģinājumā izmanto stādus līdz 2 metru augstumam, kurus stāda bedrēs, ko izrok mazs traktors ar urbi.
Ierobežojumi
FAO papildu izdevumā par sekundārajiem mežiem teikts, ka bagātināšanas stādījumu ekonomiskie ieguvumi joprojām ir neskaidri, lai gan izmēģinājumu apstākļos gūti daudzsološi rezultāti. Tur arī norādīts, ka nav vienas receptes, kas derētu visām situācijām. Sabahā ekonomiku palīdzēja uzlabot maksājumi par oglekļa piesaisti, kas notiek, mežam atjaunojoties, bet izmēģinājumi Malaizijas pussalā bija agrīnā posmā.
Avoti
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija: mežkopība dabiskajos mežos, Ilgtspējīgas mežsaimniecības rīkkopas modulis (Silviculture in Natural Forests)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija: mežkopība dabiskajos mežos, pamatzināšanas, PDF (Silviculture in Natural Forests, Basic knowledge)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija: kā palīdzēt mežiem atgūt segumu, sekundāro mežu apsaimniekošana, neatzītās iespējas (Helping forests take cover, Secondary forest management: the unrecognised opportunities)
- Vikikrātuve: dzeltenās priedes stāda stādīšana, Balto kalnu apaču cilts, foto (White Mountain Apache Arizona-105)