Dabai tuvāka mežsaimniecība

Kas tas ir

Eiropas Savienības meža stratēģija līdz 2030. gadam definē dabai tuvāku mežu apsaimniekošanu kā praksi, kas nodrošina daudzfunkcionālus mežus, apvienojot bioloģiskās daudzveidības mērķus, oglekļa krājumu saglabāšanu un ienākumus no kokmateriāliem. 2023. gada 27. jūlijā Eiropas Komisija publicēja vadlīnijas par šo pieeju savu dienestu darba dokumentā, ko tā nosūtīja arī Eiropas Savienības Padomei. Vadlīnijas paredzētas mežiem, kurus izmanto saimnieciski kokmateriālu un citu meža produktu ieguvei, ārpus noteiktajām aizsargājamām teritorijām. To vispārīgie principi ir mācīties no dabas procesiem un ļaut tiem attīstīties, uzturēt meža struktūru daudzveidību un sarežģītību, apvienot meža funkcijas dažādos mērogos, izmantot dažādas mežkopības sistēmas, kuru pamatā ir reģiona dabisko traucējumu modeļi, un veikt ciršanu ar mazu ietekmi, vienādu uzmanību pievēršot tam, kas paliek mežā, un tam, kas tiek izvests.

Kāpēc tas ir svarīgi

Vadlīnijas min divus galvenos mērķus: strukturālās sarežģītības palielināšanu un dabiskās meža dinamikas veicināšanu. Tās apraksta mežus, kas kļuvuši daudzveidīgāki pēc augstuma, diametra, vecuma un sugām. Audzes ar daudzveidīgu sugu struktūru ir izturīgākas un labāk pielāgojas klimata pārmaiņām un traucējumiem, un, ja viena suga cieš no kaitēkļa, citas sugas var izdzīvot un nest ienākumus. Vadlīnijās teikts, ka kailcirtes samazina vides sarežģītību, maina dabiskos ekosistēmu procesus un samazina dzīvotņu daudzveidību. Interese par mežsaimniecību ar nepārtrauktu meža klājumu, kurā pēc ciršanas paliek koku vainagu klājs, pieaug Dānijā, Vācijā, Īrijā un Nīderlandē, un dažas dalībvalstis ir ieviesušas radniecīgus principus vai obligātus tiesību aktus.

Kā to lasīt

Ciršanas paņēmiens, ko piedāvā vadlīnijas, ir daļēja ciršana: atsevišķu koku izlases cirte, grupu izlases cirte vai lauču cirtes ne lielākas par 0,2 līdz 0,5 hektāriem, kas atdarina dabiskos traucējumus un aizstāj kailcirtes lielās platībās. Prakse Eiropā atšķiras. Vadlīnijas ziņo, ka Rietumeiropā visbiežāk izmanto mežsaimniecību ar nepārtrauktu meža klājumu, ka Centrāleiropā un Austrumeiropā dominē Pro Silva pieeja un citas, bet ziemeļaustrumos ievērojama ir ideja atdarināt dabiskos traucējumus un saglabāt dabiskas struktūras, piemēram, atmirušo koksni. Alpos kailcirtes, kas lielākas par 0,5 hektāriem, ir retas, bet dažās valstīs pat aizliegtas augsnes erozijas, zemes nogruvumu un lavīnu riska dēļ. Eiropas Meža institūts 2022. gada ziņojumā piedāvāja jēdziena definīciju, septiņus vadošos principus un kontrolsarakstu.

Ierobežojumi

Vadlīnijas sevi raksturo kā pilnībā brīvprātīgas un norāda, ka tajās nav saistošu nosacījumu, piemēram, valsts atbalstam vai Eiropas Savienības finansējumam mežu apsaimniekošanai. Kā norāda to autori, galvenais šķērslis, ko minēja aptaujas respondenti, bija ekonomika: uztvere, ka bioloģiskajai daudzveidībai draudzīga prakse samazina ienākumus no meža, vismaz īstermiņā. Vietās, kur dabiskie traucējumi ir samazināti vai novērsti, pēc vadlīniju teiktā mazas kailcirtes var būt vajadzīgas kā daļa no atjaunojošas apsaimniekošanas, lai īslaicīgi atdarinātu dabiskos traucējumus.

Avoti

• Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts: vadlīnijas par dabai tuvāku mežu apsaimniekošanu (Guidelines on Closer-to-Nature Forest Management)
• Eiropas Savienības Padome: Komisijas dienestu darba dokuments, vadlīnijas par dabai tuvāku mežu apsaimniekošanu (Guidelines on Closer-to-Nature Forest Management)
• Eiropas Meža institūts: dabai tuvāka mežu apsaimniekošana, sērija „No zinātnes uz politiku” Nr. 12 (Closer-to-Nature Forest Management, From Science to Policy 12)
• Vikikrātuve: dižskābaržu izlases mežs, 2004. gada aprīlis, foto (Plenterwald April 2004)