Zilais ogleklis

Kas tas ir

Zilais ogleklis ir ogleklis, ko uztver okeāns un piekrastes ekosistēmas; visvairāk to glabā mangrovju meži, sāļie paisuma purvi un jūraszāļu pļavas. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2013. gada mitrāju papildinājums dod valstīm metodes, kā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijās uzskaitīt emisijas un piesaisti pārvaldītos piekrastes mitrājos. Starptautiskā Zilā oglekļa iniciatīva, 34 ekspertu komanda, uzrakstīja rokasgrāmatu ar standarta protokoliem paraugu ņemšanai, laboratorijas mērījumiem un oglekļa krājumu un emisiju analīzei šajās ekosistēmās.

Kāpēc tas ir svarīgi

Lielākā daļa oglekļa šajās ekosistēmās atrodas augsnē, un Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde norāda, ka ogleklis piekrastes augsnē bieži ir tūkstošiem gadu vecs. Papildinājuma nodaļā par piekrastes mitrājiem minēti pasaules krājumi: aptuveni 8 miljardi tonnu oglekļa mangrovju mežos, aptuveni 0,8 miljardu tonnu paisuma purvos un no 4,2 līdz 8,4 miljardiem tonnu jūraszāļu pļavās. Nodaļā tos raksta petagramos oglekļa, un viens petagrams ir viens miljards tonnu. Kad piekrastes ekosistēmas tiek bojātas, ogleklis atgriežas gaisā, tāpēc to aizsardzība saglabā uzkrāto oglekli uz vietas.

Kā to lasīt

Trīs joslas rāda pasaules krājumu novērtējumus miljardos tonnu oglekļa. No kreisās uz labo: mangrovju meži aptuveni 8, paisuma purvi aptuveni 0,8, jūraszāļu pļavas no 4,2 līdz 8,4; pēdējā parādīta kā peldoša josla, kas aptver visu diapazonu. Režģa līnijas atzīmē katrus 2 miljardus tonnu. Krājums ir ogleklis, kas uzkrāts konkrētā brīdī, un tas atšķiras no tā, cik ekosistēma gadā izņem no gaisa. Trīs novērtējumi nāk no trim dažādiem pētījumiem 2011. un 2012. gadā, tāpēc tie ir tikai aptuvens mēroga rādītājs. Valstis var ziņot pēc standarta noklusējuma vērtībām vai, ja ir labāki dati, pēc saviem mērījumiem.

Ierobežojumi

Krājumu skaitļi ir novērtējumi, un jūraszāļu diapazons ir plašs: no 4,2 līdz 8,4 miljardiem tonnu. Tie atkarīgi no tā, cik liela, pēc pašreizējām zināšanām, ir katra ekosistēma, un kartēšana ir nepilnīga visām trim. Diagramma rāda krājumus, tāpēc tā neko neteic par to, cik ātri katra ekosistēma uzkrāj oglekli; ātrums mainās atkarībā no vietas un stāvokļa. Noklusējuma vērtības dod valsts mēroga ainu, bet mērījumi uz vietas var no tām atšķirties.

Avoti

1. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, Nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju darba grupa: 2013. gada papildinājums 2006. gada vadlīnijām nacionālajām siltumnīcefekta gāzu inventarizācijām: mitrāji (publikācijas lapa) (Intergovernmental Panel on Climate Change, Task Force on National Greenhouse Gas Inventories: 2013 Supplement to the 2006 Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories: Wetlands (publication page)) : https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/wetlands/
2. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome: Mitrāju papildinājums, 4. nodaļa «Piekrastes mitrāji» (PDF) (Intergovernmental Panel on Climate Change: Wetlands Supplement, Chapter 4 Coastal Wetlands (PDF)) : https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/wetlands/pdf/Wetlands_separate_files/WS_Chp4_Coastal_Wetlands.pdf
3. Starptautiskā Zilā oglekļa iniciatīva: «Piekrastes zilais ogleklis», metodes oglekļa krājumu un emisiju faktoru novērtēšanai (rokasgrāmatas lapa) (International Blue Carbon Initiative: Coastal Blue Carbon, methods for assessing carbon stocks and emissions factors (manual page)) : https://www.thebluecarboninitiative.org/manual
4. Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde, Nacionālais okeānu dienests: «Kas ir zilais ogleklis?» (National Oceanic and Atmospheric Administration, National Ocean Service: What is Blue Carbon?) : https://oceanservice.noaa.gov/facts/bluecarbon.html