Kas tas ir
Pēc pēdējā ledāja maksimuma (~26-19 tūkstoši gadu) milzīgas Eiropas un Ziemeļamerikas platības atkal kļuva apdzīvojamas. Tā ir vislabāk dokumentētā holocēna «lielā migrācija» biotai: ne viena suga un ne viens gads. Hjūita ģenētiskās kartes (1999, 2000) ir Eiropas ietvars: mērenās sugas gaidīja Ibērijā, Itālijā, Balkānos un dažās ziemeļu kabatās (Karpati u. c.), tad izpletās. Dažādas sugas lietoja dažādus pussalas: viņa sienāža, eža un lāča paradigmas. Ziemeļamerikai ir savi dienvidu / austrumu / Beringijas avoti. Divi publicēti koku ātrumi ir nosauktajiem Ziemeļamerikas austrumu skuju kokiem (Payette et al. 2022). Tie nav sauklis katram kokam.
Maršruts
Staltbriedis un stirna: dienvidu refūgiji aukstuma virsotnē (LGM un agrā vēlā leduslaikmeta daļa), tad pēkšņs areāls Centrāleiropā Grenlandes interstadiāla 1 / Bēlinga-Allerēda sākumā (~14,7 tūkstoši gadu) un ziemeļu Eiropas zemienēs agrā holocēnā (Sommer & Zachos 2009). Brūnais lācis, ezis un meža pele seko Hjūita šuvju joslām, kur sastapās izplešošies genomi. Pelēkais vilks ir cita ģeometrija: Loog et al. (2020) modelē dzīvo mitohondriālo daudzveidību kā ekspansiju no Beringijas, vai tuvās Ziemeļaustrumāzijas: pēdējā ledāja maksimuma beigās, ne kā vienkāršu Ibērijas pastaigu. Ziemeļamerikā bezledus koridors (Heintzman et al. 2016) ir vēlas durvis, ne pirmais cilvēku ceļš. Koki vilka faunu. Payette et al. (2022) pēc datētiem makrofosiliem dod melnajai eglei vidēji 25 km gadsimtā no Bēlinga-Allerēda ledus malas un Benska priedei 19 km gadsimtā no neaizledotajiem Ziemeļamerikas austrumiem līdz subarktiskajai robežai, kur šis gājiens apstājās ap 3000 gadiem. Fennoskandijas augu ekosistēmas salikās gadu tūkstošiem; Alsos et al. (2022) atrod pazīmju un funkcionālās daudzveidības stabilizāciju ap 8000 gadiem, pat kad sugas vēl ieradās.
Kāpēc: dzinējspēki
Vispirms klimats: ledus atkāpšanās, garākas sezonas, augsnes, kas tur kokus. Tad biotops. Briedis neieņems līdzenumu, kas vēl ir ledus vai vēl sausa steppe. Cilvēki ieiet jau kustīgā laukā; viņi nav nosauktais pirmās holocēna meža līnijas cēlonis.
Kad
LGM ~26-19 ka; Bēlings-Allerēds ~14,7 ka; agrā holocēna ziemeļu Eiropas aizpildīšana. Viena Arktikas Norvēģijas ala: Nygrotta (Boilard et al. 2024): jau dod saldūdens zivis, brūno lāci, norvēģu lemmingu un balto zaķi slānī ap 9500 gadiem: kolonizācija tūlīt aiz vietējā ledus. Ap 5800 gadiem vēlākais slānis tajā pašā alā fiksē aukstumam piemērotu sugu aiziešanu no šī griezuma. Tie ir datēti horizoni vienā alā, ne Eiropas tautas skaitīšana.
Kas mainās
Holocēna mežs pats tagad ir cirsts, sildīts un nožogots. Šī kartīte ir migrācija pēc ledus. Vēlākā cilvēku ainavas maiņa pieder citiem plauktiem. Nesalieciet pleistocēna Cilvēkus (no Āfrikas) šajā biotas atgriešanā.
Avoti
Hewitt 1999 un 2000 par refūgijiem un šuvju joslām. Sommer & Zachos 2009 par briežu pulksteni. Loog et al. 2020 par vilka ekspansiju. Payette et al. 2022 par diviem nosauktiem Ziemeļamerikas koku ātrumiem. Alsos et al. 2022 par Fennoskandijas pazīmju stabilitāti no ~8 ka. Boilard et al. 2024 par Nygrottu. Heintzman et al. 2016 par Ziemeļamerikas koridora pulksteni.
- Hewitt, Biological Journal of the Linnean Society, 1999: post-glacial recolonization of European biota; Iberia, Italy, Balkans
- Hewitt, Nature, 2000: genetic consequences of Quaternary climatic oscillations
- Sommer & Zachos, Journal of Biogeography, 2009: red deer and roe deer: LGM southern restriction, GI-1 / Bølling-Allerød push into Central Europe, northern lowlands in the early Holocene
- Loog et al., Molecular Ecology, 2020: modern wolf mitochondrial diversity modeled as a late-Pleistocene expansion from Beringia or nearby Northeast Asia
- Payette et al., PNAS, 2022: eastern North America macrofossils: black spruce ~25 km/century, jack pine ~19 km/century; jack-pine spread stopped ~3 ka
- Alsos et al., Science Advances, 2022: Fennoscandian plant sedaDNA; trait and functional diversity stabilize around 8 cal ka BP
- Boilard et al., Science Advances, 2024: Nygrotta, Arctic Norway: ~9.5 ka freshwater fish, bear, lemming, hare; later ~5.8 ka layer in that cave
- Heintzman et al., PNAS, 2016: ice-free corridor chronology from bison (also used on the Beringia card)