Mākslīgie mitrāji
Barības vielas un notekūdeņi upēs baro aļģu ziedēšanu, kas atņem zivīm skābekli. Mākslīgie mitrāji tīra ūdeni kā dzīvs filtrs: niedres, mikrobi un seklā plūsma.
Kas tas ir
Mākslīgais mitrājs ir būvēts sekls baseins, apstādīts ar mitrāju veģetāciju un izmantots notekūdeņu, lietus ūdens vai lauksaimniecības noteces attīrīšanai. Tas nav atjaunots savvaļas purvs un nav betona tvertne. ASV Vides aizsardzības aģentūra apraksta mākslīgos mitrājus kā attīrīšanas sistēmas, kas izmanto dabiskus procesus ar mitrāju augiem, augsnēm un saistītajām mikrobu kopām, lai uzlabotu ūdens kvalitāti.
Barības vielas un notekūdeņi upēs baro aļģu ziedēšanu, kas atņem zivīm skābekli. Mākslīgie mitrāji tīra ūdeni kā dzīvs filtrs: niedres, mikrobi un seklā plūsma. EPA rokasgrāmata ir rakstīta operatoriem, kuri šīs sistēmas jau vada: brīvas ūdens virsmas mitrāji, apstādīti iegremdēti slāņi (horizontāla pazemes plūsma) un radniecīgi hibrīdi. Augi ir darba kultūra no stublājiem un saknēm, ne apstādījumi.
Kā tas darbojas
Brīvas virsmas mitrājā ūdens stāv vai lēni iet starp virsūdens augiem. Cietās daļiņas nosēžas. Bioplēves uz stublājiem un nobirām ņem organisko vielu un daļu slāpekļa. Pazemes plūsmas slānī ūdens paliek zem grants vai smilšu pildījuma; saknes un mikrobi strādā porās, un odiem ir mazāk atklāta ūdens. Abiem tipiem vajag oderējumu vai blīvu augsni, ja vietai nedrīkst tecēt gruntsūdeņos, ieplūdi, kas izklāj plūsmu, un izplūdi, kas tur noteiktu līmeni.
EPA rokasgrāmata iziet cauri izmēram, pildījumam, veģetācijai un piesārņotājiem, ko šie slāņi ņem un neņem. Tie labi nosēdina cietās daļiņas un samazina bioķīmisko skābekļa patēriņu pie projektētās slodzes. Slāpekļa un fosfora izņemšana atkarīga no skābekļa, uzturēšanās laika, augiem un ražas. Patogēni krīt, bet dzeramā ūdens normas nav garantētas. Metāliem un daļai rūpniecisko atkritumu vajag citu rūpnīcu.
Kur tas jau darbojas
Mākslīgie mitrāji ir parasts pašvaldību un saimniecību komplekts ASV, Eiropā, Ķīnā un daudzās citās vietās. EPA mitrāju lapas un 2000. gada rokasgrāmata vāc ASV praksi: mazu kopienu kanalizācija, lietus baseini, skāba raktuvju drenāža un lauksaimniecības notece. Brīvas virsmas slāņiem vajag vairāk zemes; pazemes slāņus liek tur, kur atklāts ūdens ir apgrūtinājums vai klimata problēma.
Tā pati ideja parādās kā niedru slāņi pēc septiķiem, kā nobeiguma mitrāji pēc mehāniskās stacijas un kā attīrīšanas purvi uz lauku grāvjiem. Tie jau strādā. Tas nav jauns izgudrojums, kas gaida pilotu.
Ierobežojumi: ko tas nelabo
Platība ir godīgais ierobežojums. Mitrājam, kas tīra pilsētiņas notekūdeņus, vajag hektārus, ne puķu kasti. Ziemā auksts ūdens palēnina mikrobus. Vasarā odi un smaka parādās, ja ūdens sastājas. Augi jākopj; aizsērējis slānis ir miris filtrs.
Mākslīgais mitrājs neaizstāj dzeramā ūdens staciju un netīra katru rūpniecisko atkritumu. Tas neatjauno zaudētu estuāru tikai tāpēc, ka niedres iestādītas oderētā vannā. Uzskatiet to par dzīvu attīrīšanas procesu ar zemes nospiedumu: ne par savvaļas mitrāju, kas radies, izlejot notekūdeņus uz lauka.
Avoti
Saites ir pārbaudei. Raksts paliek Fix Planet.