← Tiesības · MI

MI

Eiropas Padomes Pamatkonvencija par mākslīgo intelektu

Pirmais starptautiskais līgums par mākslīgo intelektu, kas kļūst saistošs valstīm, kuras to ratificē. 2026. gada 29. septembrī tam bija 21 parakstītājs un viena ratifikācija, ko veikusi Eiropas Savienība.

Eiropas pils Strasbūrā, Eiropas Padomes mītne, skats no gaisa.
Eiropas pils Strasbūrā, Eiropas Padomes mītne, skats no gaisa. Foto: Eiropas Padome, ar Wikimedia Commons starpniecību, licence Creative Commons „Atsauce 3.0 Vispārējā”.

Šis teksts ir izskatīšanā.

MI Izskatīšanā Starptautiska (Eiropas Padomes dalībvalstis, partnervalstis un Eiropas Savienība)

Oficiālais nosaukums: Eiropas Padomes Pamatkonvencija par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu
Citāts: Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 225, atvērta parakstīšanai 2024. gada 5. septembrī
Gads / statuss: Atvērta parakstīšanai; vēl nav stājusies spēkā

Ko tas dara

Eiropas Padome, cilvēktiesību organizācija, kurā apvienojušās 46 Eiropas valstis un kuras mītne ir Strasbūrā, izstrādāja šo pamatkonvenciju kopā ar savām dalībvalstīm, novērotājvalstīm un citām valstīm, Eiropas Savienību, kā arī pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un nozares pārstāvjiem. Konvencija tika atvērta parakstīšanai Viļņā 2024. gada 5. septembrī. Eiropas Padome to sauc par pirmo juridiski saistošo starptautisko līgumu par mākslīgo intelektu. Tā prasa, lai visas darbības visā mākslīgā intelekta sistēmas dzīves ciklā ievērotu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

Kur piemēro / statuss

Konvencija pilnā apmērā attiecas uz valsts iestādēm un privātiem uzņēmumiem, kas darbojas to vārdā. Attiecībā uz pārējiem privātajiem dalībniekiem katrai valstij jānovērš riski saskaņā ar līguma mērķiem un jāpaziņo, kā tā to darīs: tieši piemērojot līguma pienākumus vai ar citiem piemērotiem pasākumiem. Valstis drīkst nepiemērot konvenciju darbībām, kas aizsargā valsts drošību, ja tiek ievērotas starptautiskās tiesības, bet valsts aizsardzība ir pilnībā ārpus līguma darbības jomas. Izņemta ir arī sistēmu pētniecība un izstrāde, pirms tās tiek darītas pieejamas lietošanai, izņemot gadījumus, kad testēšana varētu skart cilvēktiesības, demokrātiju vai tiesiskumu. Līgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš dienas, kad to ratificējuši pieci parakstītāji, no kuriem vismaz trīs ir Eiropas Padomes dalībvalstis.

Dokumentēti ieguvumi vai iecerētais efekts

Valstis, kas ratificē konvenciju, uzņemas juridiskas saistības savos tiesību aktos. Līgums nosaka kopīgus principus: cilvēka cieņa un personas autonomija, vienlīdzība un nediskriminācija, privātums un personas datu aizsardzība, pārredzamība un uzraudzība, pārskatatbildība un atbildība, uzticamība un droša inovācija. Tas prasa arī pieejamus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja mākslīgā intelekta sistēma pārkāpj cilvēktiesības, procesuālās garantijas, cilvēku informēšanu par to, ka viņi sazinās ar šādu sistēmu, un pasākumus risku apzināšanai, novērtēšanai un mazināšanai. Formulējumi ir tehnoloģiski neitrāli, tāpēc līgums var aptvert arī nākotnes sistēmas.

Atrunas

2026. gada 29. septembrī Eiropas Padomes Līgumu birojs uzskaitīja 21 parakstītāju: 15 Eiropas Padomes dalībvalstis, to vidū Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Šveici un Ukrainu; piecas citas valstis, proti, Kanādu, Izraēlu, Japānu, Amerikas Savienotās Valstis un Urugvaju; un Eiropas Savienību. Līgumu bija ratificējusi tikai Eiropas Savienība, 2026. gada 15. maijā, tāpēc tas vēl nebija stājies spēkā. Paraksts pauž nodomu; juridiskās saistības sākas ar ratifikāciju un stāšanos spēkā. Katra valsts pati lemj, kā noteikumi attieksies uz privātiem uzņēmumiem, tāpēc aizsardzības līmenis dažādās valstīs var atšķirties. Aktuālais parakstu un ratifikāciju saraksts ir Līgumu biroja tabulā.

Avoti

Līguma lapa, līguma teksts, parakstu un ratifikāciju tabula un ziņa par Eiropas Savienības ratifikāciju.

Saistītie