Attēls: Marek Ślusarczyk (Tupungato) ( CC BY 3.0 )
Kas tas ir
2024. gada recenzēts pierādījums: Copernicus Sentinel-2 attēli Vidusjūras mērogā (ap 300 000 ainu) atrod peldošu atkritumu joslas kā proxies ieplūdei un ceļiem. Darbs gāja ar ESA līgumiem un ES Kopīgā pētniecības centra līdzdalību.
Kādu problēmu risina
Plastmasa un citi peldoši atkritumi šķērso veselas jūras, bet pārvaldniekiem joprojām nav baseina mēroga karšu: kur veidojas blīvas joslas un kad no sauszemes nāk uzplūdi.
Kā tas darbojas
Algoritmi atzīmē gaišas, izstieptas saplūšanas joslas 10 m optiskajos kanālos. Detekcijas salīdzina ar hidroloģiju un krasta noteces modeļiem. Lietusgāzes un krasta straumes iznāk par galvenajiem iemesliem, kad un kur atkritumi sakrājas.
Statuss un dalībnieki
Pētniecisks monitorings pa Vidusjūras vēsturisko arhīvu (raksta analīzes logs: 2015.-2021.), vēl ne ikdienas operacionāls dienests. JRC piezīme 2024. gada 14. jūnijā rāda rezultātu kā pavērsienu politikas uzraudzībai, ne kā tīrīšanas kuģi.
Riski un robežas
Šodienas sensori redz blīvus metru mēroga agregātus. Izkliedēta mikroplastmasa paliek neredzama. Mākoņi un līdzinieki (putas, sargass) jāatsijā. No viena raksta neseko globāla operacionāla plastmasas karte.
Avoti
Cózar et al., Nature Communications (2024); ES JRC ziņa, 2024. gada 14. jūnijs; Copernicus Sentinel-2 (ESA). Joslas Vidusjūrā, ne globāla operacionāla karte.